Klasiskās mākslas galerija „Antonija" aicina mākslas cienītājus un interesentus no 28. oktobra līdz 24. novembrim apmeklēt gleznotājas Kristīnes Kvitkas (dz. 1983. g.) personālizstādi „Zelta laiki", kurā lielākoties būs redzami mākslinieces jaunākie darbi. Šī izstāde ir iespēja no rudenīgās un mazliet pelēcīgās ikdienas ienirt siltā, itāliska šarma piepildītā pasaulē, kas brīžiem izgaismojas piesātinātās krāsās, bet brīžiem slēpjas maigos pasteļtoņos.


Pati māksliniece šajā izstādē redzamos darbus grupē trīs tematiskās daļās:

„Pilsēta naktī:
Pilsēta naktī – cilvēku radīta vide, kas palēnām grimst tumsā. Bet nepazūd. Pilsēta spītīgi pretojas dabas radītajam ritmam. Liekas, tieši naktī tā mostas. Dienā ēkas smagnēji sagulušas dus viena otrai līdzās, veidojot ielu labirintus. Tuvojoties naktij, pilsēta kļūst aizvien spožāka, aizvien krāsaināka un spilgtāka. Nakts gaismas izrotā pilsētu gan sistemātiski sakārtotās logu rindās, gan svētku dienās, veidojot gaismu alejas. Un visam pāri klājas zvaigžņotas vai arī mākoņainas debesis – atgādinājums, ka daba ir tepat līdzās.

Mežs:
Vienmēr esmu uzskatījusi, ka nav lieliskāka, vienkāršāka un pieejamāka iedvesmas avota par dabu – tur var atrast visu... Manas ainavas ir kā senu ceļojumu atmiņas, kas nejauši atgriezušās. Tajās katrs pakalns ir simbols, upes ūdens dzidrs, zvaigznes spožas un krāsainas spīd arī pusdienas laikā. Zemi var klāt spīdīgs sniegs, bet koki vēlas citu gadalaiku un paši sevi izrotā ar sārtām, caurspīdīgām lapām.

Visas lietas dabā ir pakārtotas viena otrai un, sekojot noteiktam ritmam, proporcijas veidojas harmoniskas un sabalansētas. Gleznojot dabu, es nekopēju, bet atlasu man noderīgo un saistošo, būvējot ainavu slāni pa slānim. Pakārtoju lietas savai gribai, savienojot krāsas slāņus ar smalkiem iekšējo sajūtu tīmekļiem, radu neizstāstītu un nepiedzīvotu jaunu realitāti – un neviens nevar iebilst, jo tā taču ir redzama manās gleznās.

Pusdievi:
Gleznoju cilvēkus kā tēlus – manis izdomātus pusdievus – personifikācijas lietām un dabas parādībām, kas man liekas saistošas. Tie ir kā atmiņas un iedomāti notikumi par to, kas ir bijis, bet bijis, varbūt, tikai pa jokam. Es cenšos uz lietām paskatīties citādāk. Gleznā "Lietus nāk" esmu attēlojusi tumšu sudraba mākoni un zem tā pašu lietu, nevis kā pilienu rakstu, bet gan kā cilvēka tēlu, kas nes mākoni uz savas muguras. Tas ir lietus, kas patiešām "nāk"! Šīs gleznas ir kā bērnības atmiņas. Tās var izbaudīt, neatcerēties, izstāstīt un katru reizi stāsts būs savādāks. Audekls pārvēršas spēļu laukumā, un brīžiem es vairs nesaprotu, vai veidoju šo izdomu pasauli pati, vai arī esmu tikai tās skatītāja."

Izstāde apskatāma līdz 24. novembrim.

Galerijas darba laiks:
P., O., T., C., P. no 10:00 – 18:00
Sestdienās no 11:00 – 17:00
Pārējā laikā apmeklēt galeriju iespējams piezvanot pa telefonu: 29210081.

No 1. oktobra līdz 3. janvārim nāc un apskaties Aijas Vinkelmanes gleznas restorānā KID.

No 31. Maija Galleria Riga 5. stāvā „Happy Art Museum” telpās būs skatāma piecu jauno gleznotāju Kristīnes Kvitkas, Zanes Balodes, Kristīnes Avotiņas, Aijas Vinkelmanes un Līvas Graudiņas izstāde „Jauno gleznotāju jaunais vilnis”. Izstādi veido gleznas un fotogrāfijas, kuru mijiedarbība atklāj mākslinieču individuālo skatījumu uz apkārtējo pasauli. Kurš gan mūdienās nefotogrāfē, bet, kas ir tas, kas nosaka fotogrāfijas māksliniecisko vērtību? Šis jautājums, lai paliek citai reizei, šajā izstādē tiek prezentēts īpašais gleznotāja foto kadrējums. Glezna ir vēstījums, katras mākslinieces interpretācija par būtisko, savukārt fotogrāfija izstādē darbojas ne tikai kā patstāvīgs mākslas darbs, tā arī sniedz iespēju skatītājam paraudzīties uz svarīgo, interesanto un skaisto ap mums caur gleznotājas acīm, sajust noskaņas un atklāt mākslinieču iedvesmas meklējumus. Fotogrāfija kā realitātes fiksējums, noskaņa, kas sajusta, kompozīcija, kas ieraudzīta un notverta, tā pastāsta par cilvēku to, ko reizēm varbūt neizdodas saskatīt gleznās. Privāta, intīma noskaņa, jaunības gaišums un dzīvesprieks, dziļš un personisks sajūtu vilnis atklāj skatītājam jauno gleznotāju iekšējo būtību.

Kristīne Kvitka. Dabas kodi.
No 16. aprīļa līdz 11. maijam galerijā "Wheels and Pictures" aplūkojama gleznotājas Kristīnes Kvitkas izstāde „Dabas kodi". Izstāde apskatāma galerijā "Wheels and Pictures" Rīgā, Brīvības ielā 40 katru darbdienu no pulksten 11:00 līdz 19:00 un sestdienās no pulksten 12:00 līdz 16:00.


Var teikt, ka gleznotāja Kristīne Kvitka (1983) visu savu laiku ir veltījusi vizuālajai mākslai. Jau agrā bērnībā viens no viņas brīvā laika pavadīšanas veidiem bija zīmēšana, tādēļ vecāki mazo meiteni aizveda uz zīmēšanas pulciņu Pionieru pilī (tag. Skolēnu pils). Divus gadus gleznotāja mācījās Rīgas Centra Rajona Daiļamatniecības pamatskolā (1994 - 1995) un tad nomainīja mācību iestādi, turpinot savu izgliītību Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1995 – 2003) un absolvējot to ar diplomdarbu „Melanholija” (vad. Aija Jurjāne). Izrietoši no iepriekšējās iegūtās izglītības un pieredzes kā loģisks turpinājums bija iestāšanās Latvijas Mākslas akadēmijā, Gleznošanas apakšnozarē.
Daba un tās elementi, pilsētvide vienmēr nonākusi gleznotājas Kristīnes Kvitkas uzmanības lokā. Gluži kā ar novērotāja acīm, viņa ataino vietas, kas viņā atstājušas neizdzēšamu iespaidu, bet cilvēku atstājot ārpus gleznas audekla. Vēl bakalaura studiju ietvaros Latvijas Mākslas akadēmijā (2003 – 2007) māksliniece savā daiļradē „atklāja” klusās dabas žanru, risinot to brīvā, pastozā triepienā, it kā tā ekspresiju pārmantojot no Vincenta van Goga. Būtisks pavērsiens viņas daiļradē bija četru mēnešu studijas Lečes Mākslas akadēmijā, Itālijā (2006/2007), pēc kurām Kristīne Kvitka aizstāvēja bakalaura darbu „Negramaro” (vad. Uno Daņiļevskis). Tas bija veltīts Apūlijas reģiona ainavām, gleznās akcentējot gaismas un ēnas formālās kvalitātes, atstājot sajūtu par Vidusjūras reģiona klātbūtni.
Ainavas tika „piemirstas” un tapa nākamais cikls, kas tika veltīts itāļu virtuves klusajām dabām – nomedītiem sudrabfazāniem, traukiem un sienām kā pašvērtīgiem tēliem, kas stāsta savu pieredzi un bija aplūkojami izstādes „Klusie nostāsti” (2008) ietvaros. Mākslinieces eksperimenta „objekts” bija gleznu faktūras, kas tika uzziesta biezā slānī un kasītas nost, panākot savdabīgu, telpisku risinājumu. Šī cikla darbos no spilgtajiem krāsu kontrastiem viņa pamazām attālinājās, tajos vienīgi saglabājot sarkano krāsu kā akcentus. Putni un trauki palika „karājoties” pie sienām, kamēr māksliniece palika uzticīga suverēniem sienu traktējumiem, to kā galveno tēmu iemiesojot arīdzan savā maģistrantūras darbā „Murales” (vad. Aleksejs Naumovs) (2010).
Izstādē „Dabas kodi” aplūkojamās ainavas nav konkrētas vietas tēlojumi, bet gan iekšēji pārdzīvotā un redzētā sintēze, kas transformējusies uz audekla. Tajās ir redzami kalni, kas var atrasties jebkur, bet koku kodi ir reference par aizvadīto ziemu. Koku zaru smalkās līnijas māksliniece attēlojusi kā tīklu, kas sazarojas vairākos smalku līniju rakstos, it kā saturēdami nedekodējamu informāciju. Gleznu faktūru veido vairāki krāsu slāņi kā arheoloģija, kurā katrs nākamais slānis vēsta par citu pieredzi. Kristīne Kvitka koptoni darbos risina aizvien niansētāk, liekot iedziļināties katras nokrāsas pārejās, atstājot sajūtu gammu par refleksijās ieslēgtiem dabas skatiem. Šī personālizstāde ir kārtējais pierādījums mākslinieces nepārtrauktiem pašizteiksmes meklējumiem, ar katru izstādi piedāvājot skatītājam ciklu kā jaunu stāstu, neveidojot atkārtojumus un negarlaikojot viņas mākslas cienītājus ar kārtējo „dizainu uz audekla”.

„Vienmēr esmu uzskatījusi, ka nav lieliskāka un tajā pašā laikā vienkāršāka, pieejamāka iedvesmas avota par dabu – tur var atrast visu... jāmāk tikai saskatīt. Manas ainavas ir kā senu ceļojumu atmiņas, tādas, kas atgriežas nejauši un vienmēr liekas tik skaistas. Tajās katrs pakalns ir kā simbols, upes ūdens dzidrs, zvaigznes spožas un krāsainas spīd arī pusdienas laikā. Zemi var klāt spīdīgs sniegs, bet koki vēlas citu gadalaiku un paši sevi izrotā ar sārtām, caurspīdīgām lapām.
Skatoties dabā, atklāju priekš sevis aizvien jaunas likumsakarības, kā grāmatā izlasu šīs pasaules noteikumus. Visas lietas tajā ir pakārtotas viena otrai un ,sekojot noteiktam ritmam, proporcijas veidojas harmoniskas un sabalansētas. Saprotu, ka pietiek vien vērīgi paskatīties, lai iegūtu neizsmeļamu materiālu darbam. Gleznojot dabu, es nekopēju to, bet atlasu man noderīgāko un saistošāko, būvējot ainavu slāni pa slānim. Dabas elementi, sajaucoties ar eļļas krāsām, veido pilnīgi jaunu, neredzētu vielu. Zināšanām, apvienojoties ar iztēli, rodas iepriekš neizjusta atmosfēra. Pakārtoju lietas savai gribai, radu jaunu pasauli. Un neviens nevar iebilst, jo tā taču ir redzama manās gleznās.”

Galerija "Wheels and Pictures" sadarbībā ar biedrību Latvijas Sarkanais Krusts 4.aprīlī rīko laikmetīgās mākslas labdarības izsoli ART HELP JAPAN, kuras mērķis ir ar mākslas līdzdalību palīdzēt Japānas tautai un zeme atjaunoties pēc traģiskās zemestrīces sekām. Visi izsoles ieņēmumi nepastarpināti nonāks Latvijas Sarkanā Krusta ziedojumu kontā „Palīdzība Japānai"

Šobrīd izsolei atsaukušies jau vairāk kā 20 Latvijas mākslinieki, kuru vidū ir jau pazīstami gleznotāji un fotogrāfi, kā arī cilvēki, kuri savas radošās aizraušanās līdz šim veltījuši tikai savam priekam. Viņu vidū ir arī Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, kurš izsolei ziedojis četras lielformāta fotogrāfijas, kurās atainots viens no Japānas skaistākajiem simboliem – Sakuras ziedēšana. Labdarības izsole simboliski sakrīt ar Sakuras ziedēšanas kulmināciju.

Aicinām būt atsaucīgiem un ar savu ieguldījumu palīdzēt Japānas tautai un zemei atjaunoties pēc traģiskās zemestrīces 11.martā, piedaloties mākslas darbu labdarības izsolē ART HELP JAPAN.

Mākslas darbu labdarības izsole ART HELP JAPAN notiks pirmdien, 4.aprīlī pulksten 18:00 Radisson Blu Hotel Latvija Elizabetes ielā 55 konferenču zālē „Beta". Izsoles dalībnieku reģistrācija 4.aprīlī no pulksten 17:30.
Ar izsoles mākslas darbu elektronisko katalogu var iepazīties www.wheelsandpictures.lv . Izsole tiks vadīta latviešu un angļu valodās.

Esam pateicīgi visiem māksliniekiem, cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kas jau ir izrādījuši savu labo gribu piedaloties labdarības projektā ART HELP JAPAN:

Mākslinieki:

Gleznotāji: Zane Balode, Elizabete Melbārzde, Kristīne Kvitka, Aija Vinkelmane, Dace Gaile, Sandra Muižniece, Katrīna Gaile, Lāsma Pujāte, Anna Afanasjeva, Alise Mediņa, Jānis Dukāts, Jāņa Anmaņa Latvijas bērnu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija: Deniss Komarovs, Amanda Ulmane un Laura Gedroviča.

Fotogrāfi: Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars, Ulvis Alberts, Viktors Deščenko, Pēteris Strautiņš, Guntis Švītiņš, Gints Gritāns.

Uzņēmumi:
Galerija „Birkenfelds", Radisson Blu Hotel Latvija, Latvijas nacionālais mākslas muzejs, ierāmēšanas darbnīca „Pedants", „Imreko", Kirils Kirasirovs.
Informatīvie atbalstītāji: Ziņu aģentūra LETA, Žurnāls "IR" un vizuālo mākslu portāls studija.lv.

Līdz 9.aprīlim Valmierā galerijā "Leduspagrabs" mūsu darbus var apskatīt arī Valmieras iedzīvotāji un pilsētas viesi. Paldies Valmieras valsts ģimnāzijai par viesmīlību un interesanto ekskursiju pa ģimnāzijas telpēm un gleznaino apkārtni!
http://www.valmiera24.lv/zinas/48/71702

Kristīne Kvitka
Dace Gaile
Aija Vinkelmane
Sandra Muižniece

SAPŅA ANATOMIJA
Izstāde galerijā ISTABA: 17.01.–26.02.2011.


No 17. janvāra galerijā ISTABA skatāma četru gleznotāju – Kristīnes Kvitkas, Daces Gailes, Aijas Vinkelmanes un Sandras Muižnieces grupas izstāde SAPŅA ANATOMIJA. Jaunās gleznotājas, kas pazīstamas kā gleznotāju grupas “6 donne” pārstāves, izstādei galerijā ISTABA radījušas mazformāta gleznas par tēmu SAPNIS.
Dace Gaile: “Sapnis ir trausls kā ziepju burbulis, vadāms kā pieneņu pūka vējā, maigs kā pirmie pavasara saules stari degungalam, raibs kā trakākā ballīte, baiss kā dziļākā planētas aiza, gaistošs kā pirmā mīlestība.”

Aija Vinkelmane: “Sapnim ir jādod iespēja kļūt par mūsu otru realitāti, jo tas paplašina mūsu jūtu un uztveres pasauli. Dažkārt mani pārņem vēlme noārdīt apkārt esošo pilnībā, ļaujot atklāties tam, kas ir aiz tā, tam ko mēs neredzam, bet iespējams sajūtam un nojaušam. Savas gleznas varu dēvēt par sapņa reportāžu, ko veicu ar eļļas krāsām uz balta audekla. Tā man ir vienīgā iespēja iemūžināt sapni, fantāziju vai sajūtas.”
Sandra Muižniece: "No rīta pamostoties un neatceroties neviena sapņa, liekas ka velti gulēts. Mani sapņi ir vislabākais kino, jo viss tajos ir par mani. Bieži domāju, kuri ir tie orgāni, kuros dzīvo sapņi, sirds, smadzenes, vēders vai astrālais ķermenis ? Un ko nozīmē – redzēt sapņus, kas tas par ekrānu un kuras ir tās acis, kas redz? Tik daudz noslēpumu. Tāpēc sapņa kontekstā es nolēmu šai izstādei papētīt savus nomoda sapņus – par vēlamo dzīvi. Sapnis par ideālo mani, īstām attiecībām un jušanu."
Kristīne Kvitka:
”Es veidoju pilnīgi jaunu vielu – savienoju eļļas krāsas ar smalkiem iekšējo sajūtu tīmekļiem, krāsas slāņi pārvēršas dziļajos un caurspīdīgajos sapņos, neizstāstītā un nepiedzīvotā realitātē. Audekls pārtop spēļu laukumā, un brīžiem es vairs nesaprotu vai veidoju šo izdomu pasauli pati, vai arī esmu tikai tās skatītāja. Laikam jau sapnis uz audekla iejūtas ļoti labi, tomēr īsti nevēlas ieraudzīt savu precīzu portretējumu. Tādēļ tas turas drošā attālumā, reizēm atnākot kā negaidīta iedvesma, vai arī ilgi gaidīta ideja.”

Šoreiz gribējām uzgleznot ko saldu. Tas saistāms ar gaisā virmojošām svētku noskaņām. Mūsu "Saldumiņš" ir kā laba dāvana - spilgts, īpašs un vienreizējs.
Katra no mums šo tēmu interpretē atšķirīgi, bet tomēr darbos ir tēmas,
kas sakrita - sievietes un augļi.
Ceram, ka skatoties uz mūsu darbiem kāds aizmirsīs tējai pielikt cukuru un kāds cits atcerēsies, ko ļoti būtisku sev. Lai "Saldumiņš" vilina un svilina ar maigajiem acu skatieniem, sārtām lūpām un vējā plandošiem matiem! Un lai kārdina ar Kristīnes gleznotajiem augļiem, kur krāsa pārvēršas sulīgā, iedomu vielā, kas smaržo pēc tikko pārgrieztas melones. Mēs varam vēl pastrīdēties, kas ir baudāmāk, kad melone būs atstājusi tik vien kā zaļus mizu smaidiņus par piemiņu. Apēst gleznas ar acīm! Sandras gleznotās liktenīgās sievietes - ledus karalienes, kuras tomēr gribas iegūt un paturēt. Daces gleznās sievietes ir notvertas kādā mirklī - domājot par ziemeļu vētru, gatavojoties karnevālam un slīgstot saldās pārdomās. Aijas gleznās sieviete veido dialogu ar saviem sapņiem, atrodoties tajos kā savā realitātē. Šie sapņi ir piepildīti ar saldām atmiņām un fantāzijām ko simbolizē zemenes, ķirši, rakstaini kleitas musturi.
Izbaudiet mūsu izstādi "Saldumiņš", tā ir mūsu Ziemassvētku dāvana!
Izstāde apskatāma B.bārā.restorānā, Doma laukumā 2, no 15. decembra līdz 9. janvārim 2011. gadā.

No 4. līdz 25. decembrim Dace Gaile piedalās izstādē "Brīnumainie Ziemassvētki" Vācijā, Russische Haus der Wissenschaft und Kultur Berlīnē. Izstādē var aplūkot divas Daces gleznas un Krievijas un Vācijas mākslinieku gleznas.

Daces Gailes personālizstāde.
Pilsēta atspoguļo cilvēkus, kas tajā dzīvo, un cilvēki reprezentē pilsētu, kurā dzīvo. Gleznās attēloi indivīdi, lietas un emocijas, kas saistītas ar pilsētas iemītniekiem. Cilvēkiem patīk saposties, reizēm paslēpties, uzlikt masku, saplūst ar pilsētas garu, būt un dzīvot.
Izstāde apskatāma no 26. novembra līdz 5. janvārim.

Rudens” izstādes ir ikgadēja tradīcija, ar kuru rēķinās gan mākslinieki, gan Rīgas un visas Latvijas iedzīvotāji. “Rudens” izstāde ir platforma, kas objektīvi rāda, kāda ir vizuālās mākslas situācija dotajā brīdī. Kopainu veido plašs mākslas darbu klāsts, ko veido dažādu paaudžu mākslinieki no visas Latvijas ar pēdējo divu gadu laikā tapušiem darbiem. Darbus izstādei izvēlas žūrija, kurā piedalās profesionāli mākslinieki un kuratori.

Dace Gaile piedalās izstādē "Nezināmās baudas" The Brick lane galerijā Londonā. Izstādē apskatāmas gleznas "Viņa briedis" un "7". Izstāde apskatāma no 21. oktobra līdz 1. novembrim.

Piektdien, 22. oktobrī mākslas galerijā „CAROUSELL” tiks atklāta piecu jauno mākslinieču gleznu izstāde „Nakts pilsētā”, kurā apmeklētājiem būs iespēja aplūkot naksnīgas pilsētvides ainavas.

Izstādē būs aplūkojami Daces Gailes, Kristīnes Kvitkas, Sandras Muižnieces, Agneses Skujiņas un Aijas Vinkelmanes darbi.

Vispirms par pašu domu apvienoties grupā - izvēloties gleznotāja profesiju, mākslinieks sevi nolemj vientulībai, gan tai vientulībai, kas pārņem, ja domā par eksistenciālām lietām, gan tai, kura neizbēgami ir, ja ikdienā strādā nevis draudzīgā kolektīvā kādā kantorī, bet viens pret viens ar molbertu. Tāpēc apvienošanās ir iespēja šo vientulību mazināt, padarīt trulāku, ne tik skaudru.
Māksliniecēm izdodas vienoties par idejām un kopīgi rīkot arī izstādes, kurās parasti ir ieraugāmas piecas atsevišķas personības, dažādi rokraksti, kas nekonkurē, bet papildina viena otru. Īpaši necenšoties būt speciāli laikmetīgas, mākslinieces pārstāv savu paaudzi glezniecībā ar aktuālu saturu un uzdrīkstēšanos vienkārši būt.
6 donne šoreiz jūtīgi raugās naksnīgā pilsētā, kura ir tik atšķirīga no pilsētas dienā, ar pavisam citiem akcentiem, sižetiem un noskaņu. Mākslinieču personīgais redzējums atspoguļojas nakts stundā apstādinātos mirkļos, notikumu momentos un toņu niansēs.
Sandras Muižnieces gleznotais Brīvības piemineklis tiecas pretī zvaigznēm naksnīgajās pilsētas debesīs it kā solot nogādāt cerības līdz Kādam, kas dzird, jo naktī laiks rit rimtāk un ir brīdis, kad padomāt par dvēseli. Daces Gailes zilās krāsas nakts noskaņas ir par cilvēku iekšējo dialogu katram pašam ar sevi par aktuālām lietām, kas ar dienas gaismu pazūd no mūsu redzesloka, bet naktij iestājoties aicina uz sarunu. Gandrīz kā kino var skatīties Aijas Vinkelmanes darbus, kuros nakts ir izkadrēta un paspilgtināta, veidojot stāstus par nakts vientulīgi mistisko valdzinājumu. Bet Kristīne Kvitka atkal jau piedāvā baudīt gleznotājas talantu, vērīgumu un viņai piemītošo materialitātes izjūtu, un šoreiz viņas darbos materializējusies nakts noskaņa. Agneses Skujiņas gleznās dzīvojam līdzi Dienviditālijas naktīm. Darbos veikli tverti naksnīgi mirkļi akcentējot svarīgāko - to, kas māksliniecei licies interesants. Skatoties viņas gleznās varam sajust naksnīgo siltumu un ļauties sapņainai pastaigai.
Izstāde „Nakts pilsētā” būs apskatāma mēneša garumā, sākot no š.g. 22.oktobra. Izstāde tiks atklāta piektdien, plkst. 18.00, mākslas galerijā „Carousell”, Kaļķu ielā 2, Rīgā. Izstādes rīkotāji aicina atklāšanā piedalīties, masu mediju pārstāvjus un citus mākslas interesentus un ainavu mīļotājus.

Latvijas Mākslas akadēmijas diplomdarbu izstāde „Krāsa. Līnija. Forma"
Moto: Purvīša jaunā gara elpa Rīgas telpā!
Rīgas Mākslas telpa, 09.10.2010. - 07.11.2010.

Jau otro gadu Rīgas mākslas telpa un Latvijas Mākslas akadēmija ielūdz uz jauno mākslinieku izstādi „Krāsa. Līnija. Forma.". Izstāde piedāvā Latvijas Mākslas akadēmijas vizuālo mākslu un vizuāli plastisko mākslu nodaļu bakalaura un maģistra programmu absolventu diplomdarbus vienā kopīgā izstādē ar moto Purvīša jaunā gara elpa Rīgas telpā!
Izstādes kodolu veido glezniecības, tēlniecības un grafikas apakšnozares, kam šogad pievienojas arī citas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nodaļu apakšnozares, pilnīgāk atklājot neizsmeļamās izteiksmes līdzekļu kvalitātes ikvienā no mākslas veidiem. Darbus izvēlējās žūrijas komisija: Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, Vizuālās mākslas nodaļas vadītājs, prof. Ivars Heinrihsons, Vizuāli plastiskās māklas nodaļas vadītājs, prof. Aigars Bikše, LMA Mākslas zinātnes nodaļas vadītājs, prof. Eduards Kļaviņš, LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja, izstādes kuratore doc. Elīna Ģibiete, izstādes koordinatores - Mākslas zinātes nodaļas Maģistrantūras 2. kursa studentes Ramona Buša un Andra Silapētere, kā arī Glezniecības katedras docents un izstādes iekārtotājs Andris Vītoliņš.

Krāsa, līnija un forma ir tās pamata kategorijas ar kurām strādā katrs mākslinieks. Līnijas daudzveidīgās variācijas un nebeidzamais vilciens piešķir darbiem dzīvību, krāsa savā neizsmeļamajā krāsainībā sniedz tiem neatkārtojamu raksturu, bet forma rada pilnības klātesamību. Šie trīs izteiksmes līdzekļi visiem mākslas veidiem ir svarīgi, bet katrs no tiem īpaši raksturo glezniecības, tēlniecības un grafikas nodaļas.
Purvīša jaunais gars ir Latvijas Mākslas akadēmijas 90 gadu ilgo tradīciju iemiesotājs un mantotājs. Labi pārzinot pamatu - kompozicionālo, krāsu, līniju, formas un gaismēnu anatomiju, gan arī pārņemot garīgo rosību, ko jau Akadēmijas pirmsākumos jau iedvesis tās rektors un Latvijas mākslas klasiķis Vilhelms Purvītis, tas iet savu individuālo ceļu jauna laikmeta, jaunu idejisko lielumu un individuālo pārdzīvojumu kontekstā. Latvijas Mākslas akadēmija ir bijusi un ir sapņiem piesātināta, trakulīgām idejām pārpildīta, gan šaubu un baiļu piepildīta vieta. Jaunā gara elpa ir vienmēr plūdusi pa akadēmijas gaiteņiem un darbnīcām.
Nule kā oficiālās studijas pabeiguši mākslinieki ir krustpunktā, kurā akadēmiskās zināšanas un pieredzes gūšanas process ir beidzies un sākas jauns, patstāvīgs radošais ceļš. Diplomdarbs ir šī krustpunkta emocionālā stāvokļa atspoguļotājs, proti, mākslinieks tajā ir sakoncentrējis visas studiju gados iegūtās prasmes un intelektuālo lādiņu, to savienojot ar savu radošo, emocionālo un jauno garu.

Izstāde ir interaktīvs process, kas piedāvā domāšanas, spriešanas un zināšanu apmaiņas procesu, bet nepiedāvā vienu patiesību. Māksla ir un vienmēr ir bijusi šī apbrīnojami aktīvā, radošā un nepiekāpīgā domāšana.
Latvijas kultūrvide ir kļuvusi par aktuālu diskusiju objektu, ņemot vērā Latvijas šī brīža ekonomisko un politisko situāciju. Esam apjautuši kvalitatīvas kultūras pastāvēšanas draudus, bet par spīti tam meklējam veidus kā runāt un kā atrasties dvēseliskas kustības stāvoklī šeit un Pasaules kopainā.
Saistošs ir jaunais mākslinieks un viņa pārdzīvojums šī laika kontekstā - ar vēlmi sevi parādīt, ar kāri eksperimentēt, piedzīvot, rast dziļu, izjustu pasaules un sevis vērojumu. Apzinot faktu, ka māksla uzlūkojama kā sava veida mēdijs, kas rada jaunas realitātes nozīmes vai konstatē jaunas realitātes mūsu sabiedrībā, lai kas tas arī būtu - glezniecība, grafika, tēlniecība, multimediju māksla, lietišķā māksla - tajā iekodēts sabiedrības spogulis.
Neskatoties uz sabiedrības un kultūras mijiedarbības procesiem, izstāde piedāvā savu radošo vērojumu, bet visvairāk tā aicina uz dialogu skatītāju. Diskusijās, radošajās darbnīcās un pasākumos ir aicināts piedalīties ikviens, lai veidotu dialogu ar mākslinieku, diskusiju par šodienas mākslu.
Studenti aicina mūs skatīties, ieraudzīt, domāt un dalīties iespaidos par paveikto un sasniegto pēdējos gados, kas ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai mākslas studenti iegūtu savu mākslas grādu un ceļazīmi uz patstāvīgi radošo attīstību.
Latvijas Mākslas akadēmija un Rīgas Mākslas telpa piedāvā radošās darbnīcas bērniem un vecākiem - zīmēšanu, gleznošanu, sarunas par mākslu; skolniekiem, studentiem, pieaugušajiem un pensionāriem - tikšanās ar jaunajiem un sabiedrībā pazīstamajiem māksliniekiem, jauno mākslinieku radošās darbnīcas, ekskursijas jauno mākslas zinātnieku pavadībā, izklaidējošus un izglītojošus vakarus.

Koncepcija un teksts: Ramona Buša, Andra Silapētere

Izstādes kuratore:
LMA Ārlietu un izstāžu daļas vadītāja Elīna Ģibiete
Izstādes koordinatores:
LMA Mākslas zinātnes nodaļas Maģistrantūras 2.kursa studentes Ramona Buša un Andra Silapētere
Ramona Buša 26873100
Izstādes idejas autors Prof. Ivars Heinrihsons
Vizuālais materiāls: Lizete Murovska
Izstādes iekārtojums: Andris Vītoliņš

Izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa" ir atvērta katru dienu 10:00 - 19:00. Savukārt no 1. oktobra izstāžu zāle būs atvērta katru dienu 11:00 - 18:00.

Papildu informācija:
Anna Audere
„Rīgas mākslas telpa"
Projektu vadītāja
Tālr.: +371 67181328; +371 27800951
E-pasts: artspace@riga.lv
www.artspace.riga.lv

Laipni aicināti no 23. augusta līdz 21. septembrim apmeklēt mūsu izstādi "Domu maģija" Liepājā viesnīcas "Promenade Hotel" mākslas galerijā!

No 10. līdz 20. augustam Dace Gaile piedalījās plenērā Viļņā.

04.08.2010. – 21.08.2010. galerijā "GlobalArtRoom" norisināsies Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa LMA Multivizuālās glezniecības meistardarbnīcas maģistrantu darbu izstāde. Piedalamies arī mēs - Aija Vinkelmane un Kristīne Kvitka.

Sandras Muižnieces un Anitras Bērziņas gleznu izstāde " Koka mežģīnes un puķes" 21. jūlija līdz 27.augustam Majoru kultūras centrā Horna dārzā, Jomas ielā 35.

Aija Vinkelmane, Dace Gaile un Kristīne Kvitka saņēma Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra diplomu glezniecībā. Ziedu smarža un brīvība apreibināja.

Puķes puķītes un nākamais rindā varētu būt mazi bērni, saulriets un poniji. Kāpēc ne? Mazs bērns ar puķītēm rokā jāj uz ponija un saulriets fonā, skaisti!
Ko tu ziedam pieliksi vai atņemsi? Skaistuma etalons. Un ar dabu cīkstēties nav nozīmes. Bet tomēr, jaunas sievietes savā plaukumā glezno ziedus un domā par puķi savā dvēselē. Mēs esam gatavas pavasarim, atradušas ceļu uz savu ziediņu. Daudzos maza formāta darbos atklājas mūsu raksturi - koši, atvērti, maigi un trausli ziedi priecēs katru kas apmeklēs šo izstādi.
Izstāde „8. marts” būs apskatāma mēneša garumā, sākot no š.g. 4.marta. Izstāde tiks atklāta ceturtdien, 4.martā, plkst. 18.00, mākslas salonā „Māksla”, Brīvības ielā 52, Rīgā. Izstādes rīkotāji aicina atklāšanā piedalīties sievietes, masu mediju pārstāvjus un citus mākslas interesentus un mīļotājus.